Jauna dividenžu nodokļu kārtība no 2026. gada ko tā nozīmēs uzņēmumiem un investoriem? No 2026. gada 1. janvāra Latvijā stāsies spēkā būtiski grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā, ieviešot alternatīvu dividenžu aplikšanas modeli uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas. Izmaiņu mērķis ir uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, samazināt kapitāla izmaksas, veicināt investīciju piesaisti un līdzsvarot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem. Latvijas vispārējā nodokļu sistēmā peļņas sadales brīdī tiek piemērots 20% UIN. Juridiski šis nodoklis tiek uzskatīts par uzņēmuma līmenī samaksātu nodokli. Tomēr daudzu ārvalstu nodokļu sistēmās (piemēram, Vācijā, ASV un citur) Latvijas UIN netiek atzīts kā fiziskās personas ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka investors savā rezidences valstī bieži nevar ieskaitīt Latvijā jau samaksāto nodokli.
Rezultātā veidojas ekonomiskā dubultā aplikšana, kas samazina investīciju pievilcību. Lai šo problēmu risinātu, likumdevējs ieviesa alternatīvu dividenžu aplikšanas režīmu uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas. Tādējādi tiek veidota skaidrāka un starptautiski saprotamāka nodokļu struktūra, kas atvieglo investoru nodokļu uzskaiti savā mītnes valstī.
Likumu grozījumus pieņēmusi Latvijas Republikas Saeima, un tie stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Kas mainīsies?
Līdz šim Latvijā uzņēmumu peļņa tika aplikta ar UIN 20% apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas no saņemtajām dividendēm IIN nemaksāja. No 2026. gada uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties vienu no diviem modeļiem:
- piemērot esošo UIN režīmu 20% nodokli peļņas sadales brīdī;
- vai izvēlēties alternatīvo modeli:
- UIN 15% apmērā;
- papildus piemērojot 6% IIN dividendēm fiziskajai personai.
Kopējais nodokļu slogs saglabāsies aptuveni līdzšinējā līmenī ap 20%, tomēr būtiska atšķirība ir tā, ka daļa IIN nonāks pašvaldību budžetos.
Kāpēc šīs izmaiņas ir svarīgas?
Līdzšinējais regulējums radīja situāciju, kurā:
- vietējiem un ārvalstu investoriem bija atšķirīga faktiskā nodokļu ietekme, ārvalstu investoriem ir saprotamāks modelis, kurā uzņēmums samaksā peļņas nodokli (UIN) un fiziskā persona ienākuma nodokli. Tas ir standarta modelis lielākajā daļā OECD valstu, kas Latviju padara “atpazīstamāku” investīciju kartē;
- pašvaldības neguva ieņēmumus no dividendēm;
- investīciju piesaiste reģionos netika pietiekami stimulēta.
Jaunais modelis paredz, ka daļa nodokļu ieņēmumu tiks novirzīta pašvaldībām pēc investora deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas, tādējādi radot lielāku pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā.
Kam būs pieejams alternatīvais režīms?
Alternatīvo 15% UIN režīmu varēs piemērot tikai tie uzņēmumi, kuru dalībnieki taksācijas periodā ir tikai fiziskas personas.
Svarīgi:
- izvēlētais režīms būs jāpiemēro visām attiecīgajā periodā aprēķinātajām dividendēm;
- vienlaikus nebūs iespējams piemērot gan 20%, gan 15% UIN likmi vienā periodā dividendēm;
- alternatīvā likme neattieksies uz citiem ar UIN apliekamiem objektiem, piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.
Likums paredz arī, ka, piemērojot 15% UIN likmi, nodokļa aprēķināšanā tiks izmantots korekcijas koeficients 0,85.
Izmaiņas procentu maksājumu regulējumā.
Grozījumi papildina arī UIN likuma 10. pantu ar jaunām 4.¹ un 4.² daļām, paplašinot izņēmumus, kuriem netiek piemēroti procentu maksājumu ierobežojumi.
Turpmāk noteiktos gadījumos procentu maksājumi būs pilnā apmērā attiecināmi uz saimnieciskās darbības izmaksām, un uz tiem netiks piemērots UIN likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktais procentu atskaitīšanas ierobežojums.
Izņēmumi paredzēti procentu maksājumiem par finansējumu, kas piesaistīts:
- emitējot regulētā tirgū kotētus vērtspapīrus;
- ar licencētu kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību;
- ar kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību;
- izmantojot vērtspapīrošanas struktūras;
- no alternatīvo ieguldījumu fondiem.
Vienlaikus ierobežojumu atvieglojumi netiks piemēroti gadījumos, kad finansējumu izsniedz ar nodokļa maksātāju saistīta persona. Papildus grozījumi paredz, ka UIN likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktie procentu ierobežojumi netiks piemēroti arī mērķsabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likums. Šo izmaiņu mērķis ir veicināt uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem, attīstīt kapitāla tirgu un samazināt finansējuma izmaksas uzņēmumiem.
Ko uzņēmumiem būtu vērts izvērtēt jau tagad?
Uzņēmumiem un to īpašniekiem ieteicams savlaicīgi izvērtēt:
- uzņēmuma īpašnieku struktūru;
- plānoto dividenžu politiku;
- nodokļu sloga ietekmi uz investoriem;
- iespējamos ieguvumus no alternatīvā režīma;
- ietekmi uz naudas plūsmu un investīciju piesaisti.
Atsevišķos gadījumos jaunais modelis var kļūt par būtisku instrumentu efektīvākai kapitāla plānošanai.
Noslēgumā.
Jaunie grozījumi iezīmē būtiskas izmaiņas Latvijas uzņēmumu nodokļu sistēmā. Lai gan kopējais nodokļu slogs būtiski nemainās, jaunais modelis rada elastīgāku pieeju investoru aplikšanai ar nodokļiem un vienlaikus stiprina pašvaldību ieņēmumu bāzi. Uzņēmumiem jau tagad būtu ieteicams izvērtēt, vai alternatīvais UIN režīms būs piemērots to darbības modelim un īpašnieku struktūrai.
Papildu informācija pieejama Likumi.lv – Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Likumi.lv – Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Ja plānotās izmaiņas var ietekmēt Jūsu uzņēmuma vai investoru nodokļu situāciju, ieteicams savlaicīgi izvērtēt iespējamos riskus, nodokļu sekas un piemērotākā nodokļu režīma izvēli. SIA “Innovator” nodokļu konsultanti sniedz atbalstu:
- nodokļu seku izvērtēšanā;
- alternatīvā režīma piemērotības analīzē;
- dividenžu izmaksas struktūras izvērtēšanā;
- praktiskā regulējuma piemērošanā ikdienas uzņēmējdarbībā.
Savlaicīga juridiska un nodokļu konsultācija var palīdzēt mazināt nodokļu riskus, izvairīties no iespējamām sankcijām un pieņemt uzņēmumam finansiāli izdevīgākos lēmumus.
©INNOVATOR 15.05.2026.
