Jaunais kriptoaktīvu nodokļu regulējums: vienreizēja deklarēšana un ieguldījumu konts

Kriptoaktīvu tirgus attīstība maina arī nodokļu regulējumu. 2026. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas 22. oktobrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 204 (oficiālās publikācijas Nr. 2026/204.4) un stājās spēkā 23. oktobrī. Grozījumi paredz divus būtiskus jaunumus: ieguldījumu konta režīma piemērošanu kriptoaktīviem un vienreizēju brīvprātīgu kriptoaktīvu deklarēšanu, kas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus, ļaus nokārtot iepriekšējās ar tiem saistītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saistības. Ko šīs izmaiņas nozīmē kriptoaktīvu turētājiem, un kas jāizvērtē pirms jaunās kārtības izmantošanas?

• Kāpēc regulējums tika mainīts?

Līdzšinējais ieguldījumu konta regulējums bija paredzēts darījumiem ar naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Kriptoaktīvi, kas neatbilda finanšu instrumentu definīcijai, šajā režīmā neiekļāvās. Tādēļ to turētājiem nebija pieejamas tādas pašas nodokļa samaksas atlikšanas iespējas kā ieguldītājiem, kuri ieguldījumu kontā veica darījumus ar vērtspapīriem. Vienlaikus daļai kriptoaktīvu turētāju vēsturisko nodokļu saistību sakārtošanu apgrūtina nepilnīga darījumu uzskaite. Likumprojekta anotācijā norādīts uz situācijām, kad agrāk izmantotās platformas ir pārtraukušas darbību, iegādes dokumenti nav saglabājušies vai darījumi veikti tieši starp personām bez centralizētas uzskaites.

Iegādes vērtības pierādījumiem ir būtiska nozīme. Ja šo vērtību nav iespējams pamatot, nodokļa aprēķinā tā var būt nulle, tādējādi ar nodokli apliekamais kapitāla pieaugums var sakrist ar visu pārdošanas ieņēmumu summu. Vienreizējās deklarēšanas mehānisms piedāvā iespēju likumā noteiktajā apjomā sakārtot vēsturiskās IIN saistības un noteikt deklarēto aktīvu iegādes vērtību turpmākajiem darījumiem.

• Ieguldījumu konts arī darījumiem ar kriptoaktīviem

Ieguldījumu konta režīma pamatprincips ir nodokļa samaksas atlikšana: apliekamais ienākums rodas, kad no konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto, ievērojot likumā paredzētās korekcijas. Konta ietvaros iegūtos līdzekļus var atkārtoti ieguldīt, neaprēķinot nodokli par katru atsevišķu pārdošanas darījumu.

Piemērs. Persona ieguldījumu kontā iemaksā 10 000 EUR. Darījumu rezultātā konta vērtība pieaug līdz 15 000 EUR. Kamēr līdzekļi paliek kontā un tiek atkārtoti ieguldīti, šis pieaugums pats par sevi vēl nerada nodokļa samaksas pienākumu. Ja persona izņem 12 000 EUR, vienkāršotā situācijā apliekamais ienākums ir 2 000 EUR izņemtās un iemaksātās summas starpība.

Tomēr parasts konts kriptoaktīvu platformā automātiski nekļūst par ieguldījumu kontu. Jāizpilda likumā noteiktās prasības, tostarp par kontam piešķirto ieguldījumu konta statusu jābūt iesniegtai informācijai VID. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam jābūt saņēmušam MiCA regulai atbilstošu atļauju un jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Attiecīgie noteikumi Ministru kabinetam jāizdod līdz 2026. gada 30. decembrim. Tādēļ pirms režīma izmantošanas jāpārliecinās par konkrētā pakalpojumu sniedzēja atbilstību un iespēju nodrošināt ieguldījumu konta pakalpojumu.

• Vienreizēja deklarēšana, piemērojot 10% nodokli

Latvijas nodokļu rezidentiem paredzēta iespēja brīvprātīgi deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus, kas 2026. gada 31. decembrī atrodas:

Eiropas Savienībā reģistrēta un MiCA regulai atbilstošu atļauju saņēmuša kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kontā, vai personas pašas kontrolētā jeb pašuzturētā kriptoadresē, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.

Deklarētajiem aktīviem piemēros 10% nodokli no to tirgus vērtības uz 2026. gada 31. decembri. Šo vērtību nosaka pēc vidējās cenas sešu mēnešu periodā MiCA regulai atbilstošā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā. Pēc deklarācijas iesniegšanas un nodokļa samaksas tiks uzskatīts, ka persona attiecībā uz deklarētajiem kriptoaktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem ir izpildījusi IIN deklarēšanas un samaksas prasības par periodu līdz 2026. gada 31. decembrim. Deklarētā tirgus vērtība, par kuru samaksāts nodoklis, kļūs par attiecīgo kriptoaktīvu sākotnējo iegādes vērtību turpmākam kapitāla pieauguma aprēķinam.

• Ko šajā gadījumā nozīmē “nodokļu amnestija”?

Publiskajā telpā vienreizējās deklarēšanas mehānismu mēdz dēvēt par nodokļu amnestiju. VID 2026. gada 26. oktobra informatīvajā materiālā skaidrots, ka attiecībā uz deklarētajiem kriptoaktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem paredzēts atbrīvojums no nokavējuma naudas un ar attiecīgajiem deklarēšanas un nodokļa samaksas pārkāpumiem saistītās administratīvās un kriminālatbildības. Tomēr šī iespēja nenozīmē visu personas nodokļu saistību dzēšanu vai jebkuras izcelsmes līdzekļu legalizāciju. Tās piemērošanai jāievēro likumā noteiktie nosacījumi un ierobežojumi. Īpašo kārtību nevarēs izmantot personas, pret kurām deklarācijas iesniegšanas dienā saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem jau būs uzsākts:

• kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
• VID nodokļu audits vai nodokļu kontrole;
• administratīvā pārkāpuma process par nodokļu nemaksāšanu vai nodokļu deklarēšanas pārkāpumu.

Ierobežojums attiecas arī uz personām, kurām kriptoaktīvu turēšanas laikā bija pienākums iesniegt vai kuras iesniedz valsts amatpersonas deklarāciju likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat īpašā deklarēšana nav instruments noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.

• 10% no aktīvu vērtības vai 25,5% no peļņas — atšķirīgi nodokļa aprēķini

Vispārējā kārtībā ienākumam no kriptoaktīvu atsavināšanas piemēro 25,5% IIN no kapitāla pieauguma pārdošanas cenas un pamatotās iegādes vērtības starpības, ņemot vērā attiecināmos iegādes izdevumus. Atkarībā no kopējiem gada ienākumiem var būt piemērojama arī papildu 3% likme likumā noteiktajai ienākumu daļai virs 200 000 EUR. Savukārt vienreizējās deklarēšanas gadījumā 10% nodokli aprēķina no deklarēto aktīvu tirgus vērtības, nevis peļņas. Tādēļ zemāka likme pati par sevi nenozīmē mazāku maksājumu.

Piemērs. Ja vienreizējā deklarācijā norādīto kriptoaktīvu vērtība ir 50 000 EUR, nodoklis ir 5 000 EUR. Šie 50 000 EUR kļūst par aktīvu iegādes vērtību. Ja vēlāk tos pārdod ārpus ieguldījumu konta par 60 000 EUR, kapitāla pieaugums, neņemot vērā citus attiecināmos izdevumus, ir 10 000 EUR.

Šī ir īpaša vēsturisko saistību nokārtošanas iespēja, nevis pastāvīga izvēle jebkuram pārdošanas darījumam piemērot 10% likmi. Pirms tās izmantošanas jāizvērtē darījumu vēsture, dokumentētās iegādes izmaksas un iepriekš izpildītās nodokļu saistības.Jāņem vērā arī tas, ka ārpus ieguldījumu konta kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem bez citas atlīdzības saņemšanas jau līdzšinējā kārtībā ne vienmēr rada tūlītēju ienākuma gūšanas brīdi. Tādēļ jaunā režīma priekšrocības nebūtu korekti skaidrot ar apgalvojumu, ka iepriekš nodoklis vienmēr bija jāmaksā pēc katras kriptoaktīvu savstarpējās maiņas.

• Plašāka informācijas apmaiņa par kriptoaktīviem

Izmaiņas Latvijā notiek līdztekus starptautiskās nodokļu pārskatāmības prasību paplašināšanai. ES direktīva DAC8 paredz informācijas apkopošanu par kriptoaktīvu darījumiem, sākot ar 2026. gadu, un pirmo informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu administrācijām līdz 2027. gada 30. septembrim.MiCA regulējums nosaka kriptoaktīvu tirgus un pakalpojumu sniedzēju darbības prasības, savukārt DAC8 paplašina nodokļu informācijas apmaiņu. Latvijas ieviestais 10% deklarēšanas mehānisms ir atsevišķs valsts nodokļu politikas risinājums — šādu likmi ES regulējums neprasa.

• Deklarēšanas un samaksas termiņi

• Ko ieteicams darīt jau tagad?

Kriptoaktīvu turētājiem ieteicams apkopot platformu pārskatus, maku adreses, darījumu vēsturi, iegādes dokumentus un iepriekš iesniegtās deklarācijas. Jāpārbauda arī izmantotā pakalpojumu sniedzēja statuss un jāizvērtē, vai uz personu neattiecas īpašās deklarēšanas ierobežojumi.

INNOVATOR komanda var palīdzēt izvērtēt ar kriptoaktīviem saistītās nodokļu saistības, vienreizējās deklarēšanas piemērotību un ieguldījumu konta režīma izmantošanas nosacījumus.

Avoti:

1. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
2. Likumprojekta Nr. 1522/Lp14 materiāli un anotācija.
3. VID informatīvais materiāls “Kriptoaktīvi ieguldījumu kontā un brīvprātīga kriptoaktīvu vienreizēja deklarēšana”, 26.10.2026.
4. VID skaidrojums “Fiziskas personas darbības ar kriptoaktīviem”.
5. Eiropas Komisijas skaidrojums par DAC8.

©INNOVATOR 04.11.2026.