Augstākās tiesas Senāts sniedz skaidru atbildi
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau ilgstoši praksē izmanto iespēju piedzīt nokavētos nodokļus no uzņēmumu valdes locekļiem gadījumos, kad no paša uzņēmuma šos parādus atgūt nav iespējams. Laika gaitā nostiprinājās pieeja, ka VID var vērsties pret valdes locekļiem pat tad, ja uzņēmums ir likvidēts vai izslēgts no komercreģistra. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja uzņēmums vairāk nekā trīs mēnešus paliek bez valdes tad Uzņēmumu reģistrs to var izslēgt no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā.
Ilgu laiku šādu praksi atbalstīja gan Finanšu ministrija, gan tiesas. Finanšu ministrija uzsvēra, ka, ja uzņēmuma izslēgšana tiktu uzskatīta par šķērsli nodokļu piedziņai, tas mazinātu normatīvo aktu mērķi motivēt valdes locekļus rūpīgi pildīt savus pienākumus. Pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka atbildīgās personas, lai izvairītos no atbildības, apzināti veiktu darbības, kas noved pie uzņēmuma izslēgšanas no reģistra.
Tomēr šī pieeja ir mainījusies. 2025. gada 17. jūnijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-82/2025 pieņēma būtisku spriedumu, kas precizē valdes locekļu atbildības robežas gadījumos, kad uzņēmums jau ir beidzis savu pastāvēšanu un izslēgts no komercreģistra.
Kā likums nosaka valdes locekļa atbildību
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu, VID var pieprasīt valdes loceklim atlīdzināt uzņēmuma nokavētos nodokļus tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi šādi kritēriji:
- Nokavēto nodokļu summa pārsniedz 50 valstī noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2025. gadā – 37 000 eiro).
- Lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots uzņēmumam.
- Konstatēts, ka pēc nodokļu saistību rašanās uzņēmuma aktīvi atsavināti, nesedzot nodokļu maksājumus, un tas noticis valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā.
- Ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību.
- Uzņēmums nav iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.
Tomēr Senāts norādīja, ka šie nosacījumi attiecas tikai uz gadījumiem, kad juridiskā persona joprojām pastāv, un piedziņas process ir juridiski iespējams. Ja uzņēmums ir izslēgts no komercreģistra un tā parādi ir dzēsti, šāds process nav tiesiski pieļaujams.
Kā sākās lieta
Konkrētā lieta tika ierosināta pēc tam, kad VID pieņēma lēmumu piedzīt 99 117,03 eiro lielu nodokļu parādu no kāda uzņēmuma bijušā valdes locekļa. Uzņēmums tajā laikā jau bija izslēgts no komercreģistra, un visi tā parādi dzēsti saskaņā ar likumu. Zemākās instances tiesas noraidīja pieteicēja sūdzību, uzskatot, ka uzņēmuma likvidācija pati par sevi neatbrīvo valdes locekli no atbildības, ja ar viņa darbību vai bezdarbību valstij nodarīti zaudējumi. Lieta nonāca Senātā, kam bija jāsniedz atbilde uz jautājumu: vai valdes locekļa atbildība saglabājas arī pēc tam, kad uzņēmums vairs neeksistē?
Senāta galvenie secinājumi
Dzēsts parāds vairs nepastāv juridiski. Senāts skaidri norādīja ja uzņēmuma nodokļu parāds ir dzēsts pēc izslēgšanas no komercreģistra, tas vairs nepastāv arī tiesiski. Valsts, dzēšot parādu, atsakās no savām prasījuma tiesībām, un līdz ar to nav pamata prasīt tā atlīdzināšanu no bijušā valdes locekļa.
Atbildība ir solidāra un tā prasa pastāvošu uzņēmumu. Likuma normas paredz solidāru atbildību starp uzņēmumu un tā valdes locekli. Ja uzņēmums vairs nepastāv, solidārās atbildības mehānisms nevar tikt piemērots. Tāpat likums paredz tiesības uzņēmumam vai valdes loceklim ierosināt maksātnespējas procesu, taču, ja uzņēmums ir likvidēts, šī iespēja objektīvi nepastāv.
Likuma mērķis ir preventīvs, nevis soda rakstura. Senāts uzsvēra, ka valdes locekļu atbildības mehānisms ieviests, lai motivētu savlaicīgi risināt finanšu grūtības un nodrošinātu komercvides sakārtotību. Tas nav instruments, ar kuru sodīt valdes locekļus pēc uzņēmuma darbības izbeigšanas.
Uzņēmuma izslēgšana ir galīgais posms. izslēdzot uzņēmumu no komercreģistra, tiek uzskatīts, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi kreditoru un nodokļu saistību risināšanai. Šis brīdis ir uzskatāms par noslēguma punktu, pēc kura parādu piedziņa vairs nav iespējama.
Augstākās tiesas Senāta spriedums SKA-82/2025 skaidri nostiprina principu, ka valdes loceklis nevar tikt saukts pie atbildības par nodokļu parādiem pēc uzņēmuma likvidācijas, ja juridiski šie parādi vairs nepastāv. Šī tiesu prakse ievieš būtisku skaidrību uzņēmējiem un nodokļu administrācijai, nostiprinot tiesiskās paļāvības un likuma skaidrības principus.
Turpmāk VID nevarēs piemērot personisku atbildību bijušajiem valdes locekļiem situācijās, kad uzņēmuma parādi ir dzēsti un juridiskā persona beigusi pastāvēt.
Vienlaikus spriedums atgādina par likuma preventīvo funkciju — valdes locekļiem jābūt atbildīgiem un jāreaģē savlaicīgi, risinot finanšu problēmas un nepieciešamības gadījumā ierosinot maksātnespējas procesu. Likums paredz nevis sodīšanu pēc fakta, bet gan motivāciju rīkoties atbildīgi, kamēr uzņēmums vēl pastāv.
Ja jums rodas papildus jautājumi vai nepieciešami skaidrojumi par iepriekš minēto vai citiem jautājumiem, lūdzu, nevilcinieties sazināties ar mums – esam jūsu rīcībā – INNOVATOR.
©INNOVATOR 13.10.2025.
