Ikdienas grāmatvedības praksē nereti gadās situācijas, kad uzņēmums, veicot maksājumu, kļūdas dēļ pārskaita par daudz – piemēram, 80 eiro rēķina vietā, kur norādīti tikai 79 eiro. Šādas kļūdas mēdz būt arī pavisam nelielas – piemēram, 1 cents. Ko šādos gadījumos darīt, un kā tas ietekmē uzņēmuma nodokļu saistības?
Vai pārmaksu drīkst uzskatīt par izdevumiem?
Ja pārmaksātā summa netiek atgūta (piemēram, tā ir tik niecīga, ka atgūšanas process būtu neefektīvs), rodas jautājums, vai šo summu var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem. Atbilde – tas ir atkarīgs no maksājuma būtības un juridiskajiem aspektiem.
Saskaņā ar Civillikumu, katram, kurš bez pamata saņēmis citu personu mantu (piemēram, naudu), ir pienākums to atdot. Tāpēc jebkurai pārmaksai automātiski rodas atprasījuma tiesības.
Pārmaksas, kas saistītas ar saimniecisko darījumu
Ja maksājums veikts par saimniecisku darījumu (piemēram, nomas maksa, preces, pakalpojumi), bet summa pārsniedz rēķinā norādīto, šī pārmaksas daļa veido debitora parādu. Šādos gadījumos piemērojami Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 9. panta nosacījumi. Ja šī summa vēlāk tiek norakstīta izdevumos, tā jāiekļauj UIN bāzē kā nosacīti sadalītā peļņa.
Taču, ja pārmaksas summa ir neliela, piemēram, mazāka par 20 eiro, un izpildās noteikti nosacījumi, to var neiekļaut UIN bāzē. Līdzīgi – arī summas līdz 500 eiro var tikt norakstītas, ja ir pierādījumi par centieniem parādu atgūt un šī summa nav lielāka par 0,2% no uzņēmuma neto apgrozījuma.
Šeit būtiski ir ņemt vērā:
- darījuma partnera (debitoru) rezidences valsti;
- vai pastāv dubultās nodokļu uzlikšanas konvencija ar attiecīgo valsti;
- vai veikti pietiekami parāda atgūšanas pasākumi.
Kļūdaini maksājumi bez saimnieciska pamatojuma
Ja maksājums veikts vispār bez saimnieciska pamatojuma – piemēram, nejauši pārskaitot naudu nepareizam saņēmējam –, un šo summu nav izdevies atgūt, to nevar atzīt par saimnieciskās darbības izdevumu. Šāds izdevums klasificējams kā ar saimniecisko darbību nesaistīts, un tas jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē.
Līdzīga pieeja piemērojama arī gadījumos, kad:
- avansa maksājums nav izmantots 12 mēnešu laikā;
- galvojums vai rokasnauda netiek atgūta vai darījums nenotiek 36 mēnešu laikā.
Ieteikums – politika kļūdaini samaksātu summu apstrādei
Lai izvairītos no neskaidrībām un samazinātu risku, grāmatvedības politikā ir ieteicams skaidri paredzēt, kā rīkoties kļūdaini pārmaksātas naudas gadījumā:
- kādos gadījumos veic atgūšanas pasākumus;
- kādi pierādījumi nepieciešami;
- kad pieļaujams norakstīt summu;
- kā šo norakstīšanu dokumentēt.
Tāpat vēlams noteikt termiņus un kārtību, kā informēt darījuma partneri – piemēram, sūtot rakstiskus atgādinājumus vai veicot saziņu pa tālruni.
❗ Svarīgi! Saskaņā ar Civillikumu, saistību prasības spēkā līdz 10 gadiem, taču nelielas summas ilgstoši uzskaitīt nav lietderīgi – jo īpaši, ja sadarbība ar partneri jau izbeigta.
📌 Secinājums: kļūdaini veikti maksājumi uzņēmumā nav tikai grāmatvedības kļūda – tie var būtiski ietekmēt nodokļu saistības. Atbildīga rīcība un skaidri noteikumi grāmatvedības politikā palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem nodokļu riskiem un vienkāršos ikdienas uzskaiti.
©INNOVATOR 23.07.2025.
