Kā ievērot sankcijas?

Kas ir sankcijas?

Aktualizēts  03.10.2023.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma (1) Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. (2) Likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Kāda veida sankcijas ir jāievēro?

Eiropas Savienības sankcijas

        Krievijas Federācija – Regula 269/2014 + Regula 833/2014

Regula 269/2014 attiecas uz pielikumā pievienotajām personām (šobrīd jau 1091 fiziskām un 80 juridiskajam personām), tā paredz līdzekļu iesaldēšanu un finanšu vai saimniecisko resursu apturēšanu. Jēdziens “līdzekļi” jāsaprot ar jebkāda veida finanšu aktīviem.

ES kopumā iesaldējusi sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu un uzņēmumu aktīvus gandrīz 30 miljardu eiro apmērā.

Regula 833/2014 (sektorālā regula) – nosaka aizliegumu noteiktu preču apritei un pakalpojumu sniegšanai. Daļa attiecās uz pielikumos noteiktajām personām, daļa – uz jebkuru personu. Sankcionētās nozares ir finanšu nozare, enerģētikas nozare, transporta nozare, tehnoloģiju nozare u.c.

9. marta regulā 2022/394 jēdziens “vērtspapīri”  sevī ietver arī “kripto” jeb digitālo valūtu, līdz ar to, sankcijas attiecas arī uz darījumiem ar digitālajām valūtām.

No 2023. gada 9. janvāra, atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām no Krievijas Federācijas ir aizliegts importēt daudzas plaša patēriņa preces. Noteiktu preču importa aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, gan fiziskām personām.

Preču, uz kurām attiecas importa aizliegums, sarakstā iekļautas cigaretes un cigāri, kosmētika, matu kopšanas, zobu higiēnas un skūšanās līdzekļi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, somas, apavi, sieviešu apģērbi, dažādi papīra un plastmasas izstrādājumi, fotoaparāti, ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, rokas instrumenti, laivas, traktori, vieglie transportlīdzekļi un to piekabes, dažādi dzelzs un tērauda izstrādājumi un daudzas citas preces. (Preču un tehnoloģiju saraksts – Stājas spēkā papildu aizliegumi importēt preces no Krievijas Federācijas | Valsts ieņēmumu dienests (vid.gov.lv))

          Baltkrievijas Republika – Regula 765/2006 + Regula 269/2014.

Eiropas Savienība kopš kara sākuma jau apstiprinājusi piekto sankciju kārtu, jaunās sankcijās pilnībā aizliedz:

*visu veidu Krievijas ogļu importu (aizliegums stāsies spēkā no 2022. gada augusta), *Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumus ES valstu teritorijās;

* Krievijas kuģiem piestāt ES ostās;

*Krievijas eksportu uz ES valstīm – kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes, un Baltkrievijai aizliegts eksportēt ES valstīm kālija minerālmēslus;

*ES valstu tehnoloģijas eksportu uz Krieviju (pusvadītājus, kvantu datorus u. c.), tai skaitā aviācijas degvielu;

*ES valstīm veikt jebkādus darījumus ar četrām Krievijas bankām, utt.

ASV / OFAC sankcijas

Visas OFAC sankcijas saistošas – valsts iestādēm, publiskajos iepirkumos un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem (t.sk. kredītiestādēm).

LOFAC sankcijas ir saistošas tikai noteiktām iestādēm (kredītiestādēm, valsts iestādēm utt.), OFAC sankcijas ir saistošas arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri sadarbojas vai vēlas turpināt sadarbību ar šīm iestādēm – vēlas atvērt bankas kontus, veikt maksājumus, saņemt finanšu pakalpojumus utt.

Kas ir jānoskaidro – riska pieeja :

1. Identificējam sankcijas veidu, individuāls, sektorāls vai aptverošs; Piemēram : sektorālās sankcijas – aizliegums pārdot, piegādāt, nodot noteiktas preces, sniegt konkrētus pakalpojumus konkrētā teritorijā;
2. Jāveic padziļināta riska subjektu – esošo un topošo sadarbības partneru un klientu izpēte, darījumu izpēte un kontrole sadarbības gaitā;
3. Jānodrošina savlaicīga riska apzināšanās un vadība, darījumu caurspīdīgums;
4. Kam pieder un kas kontrolē uzņēmumu;
5. Persona ir saistīta ar militāru jomu, valsts struktūrām vai politiku;
6. Sankcionētā persona gūst tiešu vai netiešu labumu no darījuma;
7. Saistītās personas un PLG – ES 50%+, ASV 50%, ja sankcijām pakļauti mazākuma akcionāri, riskus izvērtē padziļināti;
8. Noskaidro patieso naudas saņēmēju par pakalpojumu vai preci;
9. Nominālo personu izmantošana;
10. Komercsabiedrības kontrole – tiesības iecelt amatpersonas, izšķiroša ietekme rīkoties ar mantu un organizēt saimniecisko darbību;
11. Informācija ir jāpārbauda ne tikai sankciju saraktos, bet izmantojot interneta resusrsus un citas datu bāzes tai skaitā komercsabiedrību gada pārskatus.

Kur un kā pārbaudīt vai persona / uzņēmums ir sankcionēto sarakstā?

Informācijas avoti :

• https://www.sanctionsmap.eu/#/main – datubāze ietver visas ES sankcionētās personas un uzņēmumus.
• https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/ – saraksts ar ASV sankcionētajām personām un uzņēmumiem.
• https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/international-relations/restrictive-measures-sanctions – plašāka informācija par ES sankcijām.
• https://www.fktk.lv/jaunumi/citas-aktualitates/fktk-latvijas-bankam-izdevusi-jaunu-visparejo-saskanojumu-paredzeti-iznemumi-ari-juridiskajam-personam/   – FKTK vispārējais saskaņojums par izņēmumiem arī juridiskām personām.
• https://www.state.gov/u-s-sanctions-and-other-measures-imposed-on-russia-in-response-to-russias-use-of-chemical-weapons/  – ASV sankcijas un citi ierobežojumi Krievijas Federācijai sakarā ar ķīmisko ieroču izmantošanu.
• https://www.state.gov/caatsa-section-231d-defense-and-intelligence-sectors-of-the-government-of-the-russian-federation/ – CAATSA 231(e) sadaļas saraksts par Krievijas Federācijas valdības aizsardzības nozari.
•  https://sankcijas.fid.gov.lv/ – ietver ES un ANO sankciju sarakstus.
• https://sankcijas.lursoft.lv/ – ietver ES un UK un ASV sankciju sarakstus.
• https://likumi.lv/ta/id/316774-sankciju-riska-parvaldisanas-normativie-noteikumi – Sankciju riska pārvaldīšanas noteikumi.

Ko darīt ar līgumiem vai darījumiem, kas noslēgti pirms sankcijām?

Princips – līgumi ir jāpilda ir primārs, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir iespējama, ja to atļauj līguma raksturs, tas ir atrunāts līgumā vai ja to nosaka likums.

Pārbaudīt līguma force majeure klauzulu – sankcijas var tikt atzītas par nepārvaramas varas apstākli.

Sankciju likuma 13.⁵ panta 2.daļa ja persona – atturējusies no darījuma veikšanas, izbeigusi darījuma attiecības vai pieprasījusi saistību pirmstermiņa izpildi, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ attiecīgajai personai vai tās vadībai (tai skaitā padomes un valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

Sankcijas nav absolūtas, uzņēmumi var prasīt speciālas atļaujas – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas izdod atļauju maksājuma veikšanai, un OFAC, kas izdod speciālas licences uzņēmējdarbības veikšanai.

Vienlaikus sankciju regulējums paredz iespēju FKTK sniegt atļaujas maksājumu veikšanai, ja tas ir saistīts ar personu pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēram, pensiju saņemšanu, valsts nodevu maksājumiem, grāmatvedības kārtošanu, medicīniskajiem un izglītības izdevumiem u. tml.!

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem[1] līdz 2023. gada 8. janvārim importa aizliegums netika piemērots tādu līgumu izpildei, kas bija noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra. Beidzoties pārejas periodam, attiecīgajos regulas pielikumos norādīto preču ievešana Eiropas Savienībā ir aizliegta.

Atbildība

Krimināllikuma 86. pantā ir noteikta atbildība par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

© INNOVATOR 2023