Kāpēc juristu un nodokļu konsultantu tirgū samazinās maksa par informācijas atrašanu un dokumentu ražošanu, bet pieaug profesionāla sprieduma, pierādījumu analīzes, atbildības un stratēģijas vērtība

Ivars Mileika  |  2026. gada septembris

Juristu un nodokļu konsultantu profesijās secinājumi sāk saplūst. Abās profesijās mākslīgais intelekts vispirms pārņem nevis atbildību par gala lēmumu, bet darbu, kas līdz šim aizņēma lielāko daļu profesionāļa laika: informācijas meklēšanu, dokumentu salīdzināšanu, sākotnējo analīzi, kopsavilkumu un pirmo projektu sagatavošanu.

Tas ir būtiski, jo profesionālo pakalpojumu biznesa modelis vēsturiski lielā mērā ir balstījies uz to, ka klientam pašam nav ne pieejas informācijai, ne laika, ne kompetences to strukturēt. AI šo informācijas asimetriju samazina. Klients arvien biežāk var pats nonākt līdz pietiekami labam sākotnējam rezultātam.

Tādēļ svarīgākais jautājums vairs nav, vai AI aizstās juristus vai nodokļu konsultantus. Daudz praktiskāks ir jautājums: par kuru profesionāļa darba daļu klients pēc dažiem gadiem vēl būs gatavs maksāt pilnu konsultanta honorāru?

1. AI vairs nav palīgrīks. Tas kļūst par profesionālo pakalpojumu infrastruktūru

2026. gada profesionālo pakalpojumu pētījumi rāda, ka AI izmantošana ir izgājusi no eksperimentēšanas stadijas. Thomson Reuters globālajā pētījumā 74% aptaujāto profesionāļu norādīja, ka AI izmanto vairākas reizes nedēļā, bet 44% – vairākas reizes dienā. Pētījumā piedalījās 1 816 profesionāļi juridiskajā, nodokļu, audita, grāmatvedības, atbilstības un citās profesionālo pakalpojumu jomās 62 valstīs.^[1]

Atsevišķā 2026. gada pētījumā par profesionālajiem pakalpojumiem secināts, ka organizāciju līmeņa ģeneratīvā AI izmantošana gada laikā gandrīz dubultojusies – no 22% līdz 40%. Vairāk nekā 80% pašreizējo lietotāju AI izmanto vismaz reizi nedēļā, un vairāk nekā 90% sagaida, ka piecu gadu laikā tas kļūs par centrālu darba plūsmas sastāvdaļu.^[2]

Juridiskajos birojos tas nozīmē juridisko izpēti, dokumentu pārbaudi, kopsavilkumus, memorandu un līgumu projektus. Nodokļu un grāmatvedības jomā starp biežākajiem lietojumiem jau ir nodokļu izpēte, dokumentu analīze, grāmatvedības uzdevumi, nodokļu konsultāciju sagatavošana un pat nodokļu deklarāciju sagatavošana.^[3]

2. Nodokļu konsultants ir zem dubulta spiediena

Nodokļu konsultantu situācija ir īpaša, jo tehnoloģija maina tirgu vienlaikus no divām pusēm.

No vienas puses, klients pats kļūst tehnoloģiski spēcīgāks. Uzņēmuma finanšu direktors vai grāmatvedības nodaļa var izmantot AI, lai pārbaudītu darījuma PVN režīmu, analizētu transferta cenu dokumentāciju, salīdzinātu nodokļu normu piemērošanu vairākās valstīs vai sagatavotu pirmo argumentācijas projektu strīdā ar nodokļu administrāciju.

No otras puses, tehnoloģiski spēcīgāka kļūst pati nodokļu administrācija. Un šis faktors nodokļu konsultantu profesijai ilgtermiņā var būt vēl nozīmīgāks par ChatGPT vai citu publisku AI rīku izplatību.

OECD dati rāda, ka 2023. gadā AI jau izmantoja 69% aptaujāto nodokļu administrāciju, bet vēl 24% to ieviesa turpmākai izmantošanai. Salīdzinājumam – 2016. gadā AI izmantošanu bija norādījušas tikai 9% administrāciju. OECD apraksta AI izmantošanu analītikā, lietu atlases uzlabošanā, nodokļu maksātāju apkalpošanā un liela apjoma atkārtotu darbību automatizācijā.^[4]

Tas maina spēku samēru. Nodokļu administrācijai arvien vairāk ir ne tikai normatīvās pilnvaras un pieeja deklarācijām, bet arī spēja automātiski salīdzināt milzīgus datu apjomus, noteikt neatbilstības un atlasīt riskus ātrāk, nekā to iespējams izdarīt manuāli.

3. Vispirms cenu zaudēs standartizēts nodokļu compliance darbs

Nodokļu konsultāciju tirgū visvairāk pakļauts automatizācijai ir darbs, kurā rezultātu iespējams iegūt no strukturētiem datiem un samērā skaidra noteikumu kopuma: deklarāciju sagatavošana, datu salīdzināšana, standarta pārbaudes, dokumentu apkopošana un tipisku nodokļu jautājumu sākotnējā analīze.

Thomson Reuters 2026. gada dati rāda, ka nodokļu un grāmatvedības profesionāļu vidū 69% AI lietotāju to izmanto nodokļu izpētei, 57% dokumentu apkopošanai, 55% dokumentu pārbaudei, bet 53% – grāmatvedības, nodokļu konsultāciju un nodokļu deklarāciju sagatavošanas uzdevumiem.^[3] Atsevišķā 2026. gada pētījumā 81% nodokļu un audita firmu profesionāļu jau regulāri izmanto AI ikdienas darbā.^[5]

Tas nenozīmē, ka deklarācija vai konsultācija tiek sagatavota bez cilvēka. Tas nozīmē ko citu: laiks, kas nepieciešams pirmā 70-80% rezultāta iegūšanai, strauji samazinās. Un tirgū, kur cena joprojām tiek pamatota ar nostrādātajām stundām, tas kļūst par biznesa modeļa problēmu.

Klientam nav ekonomiska pamata maksāt par piecām jaunākā konsultanta darba stundām, ja profesionāli pārvaldīts AI risinājums to pašu datu apkopošanu un sākotnējo analīzi var veikt ievērojami ātrāk. Taču klients var būt gatavs maksāt vairāk par profesionāli, kurš saprot, vai AI atrastā atbilde konkrētajā darījumā ir aizstāvama, kā to interpretēs nodokļu administrācija un kādas būs sekas, ja pieņēmums izrādīsies kļūdains.

4. Eiropa pāriet no deklarāciju pasaules uz datu pasauli

AI ietekmi uz nodokļu profesiju nevar vērtēt atrauti no daudz plašākas nodokļu administrēšanas digitalizācijas. Eiropas Savienības VAT in the Digital Age jeb ViDA reforma paredz pakāpeniski attīstīt pārrobežu B2B e-rēķinus un digitālo ziņošanu, kā arī vienkāršot PVN reģistrāciju pārrobežu darījumos.^[6]

Ekonomiskā loģika ir vienkārša: jo vairāk darījumu datu nodokļu administrācija saņem strukturētā un salīdzināmā formātā, jo mazāka ir nepieciešamība gaidīt tradicionālo deklarāciju, lai pamanītu neatbilstību. Nodokļu kontrole arvien vairāk var notikt datu plūsmas laikā, nevis tikai pēc taksācijas perioda beigām.

Nodokļu konsultantam tas nozīmē profesijas fokusa maiņu. Agrāk būtiska vērtība bija pareizi sagatavot informāciju iesniegšanai administrācijai. Nākotnē arvien būtiskāka būs spēja nodrošināt, lai uzņēmuma sistēmās jau sākotnēji būtu pareiza nodokļu loģika, datu klasifikācija un kontroles mehānismi.

5. Latvija: VID virzās uz datu un automatizētas analītikas modeli

Latvijā šī pāreja jau ir praktiska. VID modernizē riska analīzes infrastruktūru, izmanto nodokļu maksātāju segmentāciju un arvien vairāk strādā ar strukturētiem datiem. Kopš 2026. gada maija EDS var automātiski izmantot saņemto e-rēķinu datus, lai aizpildītu daļu PVN pārskata. Tas ir neliels, bet ļoti uzskatāms solis no dokumentu iesniegšanas uz datu plūsmas administrēšanu.[7]

VID ir testējis arī mākslīgā intelekta izmantošanu atbilžu sagatavošanā nodokļu maksātājiem, savukārt muitas jomā tiek attīstīti AI risinājumi attēlu un riska datu analīzei. Šos projektus nevajadzētu pārspīlēt – publiskā informācija neļauj secināt, ka Latvijā nodokļu lēmumus jau pieņem AI. Taču institucionālais virziens ir skaidrs: vairāk datu, vairāk automatizētu salīdzinājumu un agrāka riska identificēšana.[8]

Nodokļu konsultantam tas nozīmē vienu ļoti praktisku lietu: nepietiek reaģēt uz VID jautājumu. Arvien vērtīgāka kļūst spēja laikus saprast, kādus jautājumus klienta dati var radīt.

6. Nodokļu strīdos AI lielākā vērtība būs pierādījumu analīzē

Nodokļu strīds būtiski atšķiras no ikdienas konsultācijas. Tajā bieži nepietiek atrast pareizo likuma normu. Izšķirošais jautājums ir, ko iespējams pierādīt: kā faktiski notika darījums, ko puses zināja konkrētajā brīdī, vai dokumenti savstarpēji saskan un vai vēlāk sniegtais skaidrojums atbilst tā laika rēķiniem, līgumiem, grāmatvedības ierakstiem, bankas maksājumiem, e-pastiem un citiem pierādījumiem.

Šeit AI potenciāls ir daudz lielāks nekā vienkārša dokumenta kopsavilkuma sagatavošana. Labi konfigurēta sistēma var vienlaikus analizēt tūkstošiem dokumentu, uzbūvēt darījumu hronoloģiju, sasaistīt personas, summas un datumus, atrast vienam un tam pašam faktam vairākus avotus un izcelt vietas, kur tie savstarpēji nesakrīt. Nodokļu tiesvedībā tas var mainīt pašu lietas sagatavošanas metodiku.

AI var izveidot tādu kā “pretrunu karti”: līgumā norādīts viens darījuma modelis, rēķinā cits apraksts, grāmatvedībā izmantots cits kods, bankas maksājuma mērķis norāda uz vēl citu ekonomisko saturu, bet liecinieks pēc trim gadiem notikumu apraksta citādi. Cilvēkam šādu saikņu atrašana lielā lietā var prasīt dienas; AI tās var atlasīt kā pārbaudāmus signālus dažu minūšu laikā.

Tas pats attiecas uz liecībām. AI var salīdzināt liecinieka rakstveida paskaidrojumu ar agrāku e-pasta saraksti, sapulču protokoliem, interviju vai tiesas sēdes transkriptu un atzīmēt, kur mainās datumi, summas, personas vai notikumu secība. Taču te ir robeža: AI var konstatēt neatbilstību tekstā, bet tas nedrīkst automātiski secināt, ka liecinieks melo. Atšķirību var izskaidrot atmiņa, tulkojums, jautājuma formulējums vai konteksts. Ticamības vērtējums joprojām ir profesionāla un, tiesā, tiesneša funkcija.

Tādēļ nodokļu strīdos visvērtīgākais AI produkts var nebūt gatavs juridisks atzinums, bet pierādījumu matrica: fakts – avots – pretavots – juridiskā nozīme – nepieciešamā pārbaude. Šāda pieeja ļauj juristam ātrāk saprast ne tikai to, kas lietā ir, bet arī to, kā trūkst un kur pretējā puse var uzbrukt.

Judikatūras analīzē AI priekšrocība ir spēja meklēt ne tikai pēc atslēgvārdiem, bet pēc faktu modeļa un argumentācijas struktūras. Tas var salīdzināt desmitiem spriedumu, izvilkt piemēroto tiesību normu, pierādīšanas pienākumu, tiesas izmantotos kritērijus, atšķirīgos faktus un argumentus, kas konkrētajā lietā izrādījās izšķiroši. Nodokļu praksē tas ļauj uzdot daudz precīzāku jautājumu par “vai ir līdzīgs spriedums?”: kādos faktos līdzīgās lietās tiesa pieņēma nodokļu maksātāja versiju un kādos – noraidīja?

Tomēr tieši judikatūras interpretācija ir arī viena no bīstamākajām AI izmantošanas zonām. Apvienotās Karalistes nodokļu tribunālu prakse jau dod ļoti konkrētu brīdinājumu. Harber v HMRC lietā nodokļu maksātāja iesniedza deviņus AI radītus spriedumus, kuri vispār neeksistēja.[14] Zzaman v HMRC lietā problēma bija smalkāka: vairākas lietas bija īstas, taču tās neatbalstīja juridiskās tēzes, kuru pierādīšanai tika citētas. Tribunāls uzsvēra, ka atbildību par AI izmantošanas rezultāta precizitāti nes cilvēks.[13]

Ir arī pretējs piemērs. Evans & Ors v HMRC lietā Tax Chamber tiesnesis atklāti norādīja, ka izmantojis drošu AI rīku, lai apkopotu apjomīgos dokumentus, taču AI kopsavilkumus uzskatījis tikai par pirmo projektu, pats pārbaudījis to precizitāti un AI nav izmantojis juridiskajai izpētei.[12] Tas, manuprāt, ļoti precīzi parāda profesionāli drošu modeli: AI veic apjomīgo salīdzināšanu, cilvēks saglabā kontroli pār juridisko secinājumu.

Eiropas Savienības AI akts šo robežu nostiprina arī regulatīvi. AI sistēmas, kuras tiesu vara izmanto faktu un tiesību izpētei, interpretācijai vai tiesību piemērošanai konkrētiem faktiem, tiek uzskatītas par augsta riska sistēmām; regulējuma apsvērumos īpaši uzsvērts, ka AI var atbalstīt tiesneša lēmumu, bet gala lēmumam jāpaliek cilvēka kontrolē.[11] Tas tieši nepadara katru jurista izmantoto AI rīku par “augsta riska” sistēmu, taču labi ilustrē, cik sensitīva ir automatizēta faktu un tiesību interpretācija.

No tā izriet jauna konkurences priekšrocība nodokļu strīdos: nevis AI, kas uzraksta visgarāko procesuālo dokumentu, bet AI darba plūsma, kur katrs būtiskais secinājums ir sasaistīts ar pārbaudāmu dokumentu, konkrētu sprieduma punktu un cilvēka profesionālu vērtējumu.

7. AI var sagatavot atbildi. Tas nevar uzņemties profesionālo atbildību

Eiropas nodokļu konsultantu profesionālā organizācija CFE Tax Advisers Europe 2026. gada februārī publicēja īpašu Hartu par nodokļu konsultantu tiesībām un pienākumiem AI ietekmētā konsultāciju vidē. Tajā izcelti profesionālās autonomijas, AI kompetences, caurskatāmības, datu aizsardzības, profesionālās integritātes, objektivitātes un regulējuma pārzināšanas principi.^[9]

Viens no centrālajiem principiem ir īpaši nozīmīgs: AI var palīdzēt analīzē, bet profesionālā atbildība par konsultāciju paliek konsultantam. Konsultantam ir jāspēj AI rezultātu pārbaudīt, apšaubīt un vajadzības gadījumā noraidīt. Līdzīgu cilvēka atbildības un rūpīgas pārbaudes principu tiesu darba kontekstā uzsver arī Anglijas un Velsas tiesu varas 2025. gada AI vadlīnijas.[15]

Tas ir būtisks tirgus arguments par labu augstas kvalitātes profesionālim. Klientam nav vajadzīgs cilvēks tikai tādēļ, lai tas pārrakstītu AI sniegto atbildi skaistākā juridiskā valodā. Klientam ir vajadzīgs cilvēks, kurš ir gatavs pateikt: es šo pozīciju esmu pārbaudījis, es saprotu tās riskus, es rekomendēju konkrētu rīcību un esmu gatavs šo secinājumu profesionāli aizstāvēt.

8. Par ko klients turpinās maksāt?

Informācija pati par sevi kļūs lētāka. Arī pirmā analīze kļūs lētāka. Taču tas nenozīmē, ka profesionālo pakalpojumu tirgus obligāti kļūs mazāks. Tas var kļūt daudz prasīgāks.

AI var izanalizēt tūkstošiem lietas dokumentu un atrast desmitiem neatbilstību. Labs nodokļu strīdu jurists saprot, kura pretruna patiešām grauj darījuma versiju un kura ir tikai tehniska detaļa.

AI var salīdzināt liecinieka šodien teikto ar dokumentiem, kas tapuši darījuma brīdī. Profesionāļa uzdevums ir izlemt, vai neatbilstība ietekmē pierādījuma ticamību un kā to izmantot procesā.

AI var dažu minūšu laikā kartēt simtiem spriedumu. Labs jurists atšķir sprieduma īsto ratio no blakus apsvērumiem, saprot procesuālo kontekstu un pamana faktu atšķirību, kuras dēļ šķietami līdzīgs precedents konkrētajai lietai neder.

Tādēļ profesionāļa vērtība koncentrēsies četrās lietās: spriedumā, atbildībā, stratēģijā un uzticībā. Tehniskās zināšanas nepazudīs – gluži pretēji, lai pārbaudītu AI un aizstāvētu pozīciju, tās būs vajadzīgas vēl vairāk. Taču zināšanas pašas par sevi arvien retāk būs gala produkts.

9. Stundas tarifa problēma kļūs arvien redzamāka

AI rada neērtu ekonomisku jautājumu profesionālajiem birojiem. Ja uzdevums, kuram agrāk vajadzēja desmit stundas, tagad prasa divas, vai klientam joprojām jāmaksā par desmit?

Juridisko biroju klientu pētījumā 71% in-house juridisko profesionāļu norādīja, ka sagaida ārējo juridisko biroju komerciālā modeļa maiņu, pieaugot AI izmantošanai, bet tikai 28% juridisko biroju bija mainījuši cenu struktūru.^[10] Šis spiediens agri vai vēlu skars arī nodokļu konsultāciju tirgu.

Stundas tarifa modelī tehnoloģiskā efektivitāte rada paradoksu: birojs iegulda tehnoloģijā, lai darbu paveiktu ātrāk, bet par ātrumu saņem mazāku rēķinu. Tādēļ tirgus virzīsies uz fiksētām cenām, abonēšanas modeļiem, rezultāta un riska vērtībā balstītu cenu noteikšanu vai kombinētiem modeļiem.

Klients nevēlēsies maksāt par AI ietaupīto laiku. Viņš būs gatavs maksāt par AI radīto labāko rezultātu.

10. Profesijas lielākais ilgtermiņa risks var nebūt darba vietu skaits

Ir vēl viena problēma, kas īpaši skar juridiskos un nodokļu birojus. Junioru darbs vēsturiski nav bijis tikai lēts resurss. Tas bija profesionālās apmācības mehānisms.

Ja jaunais jurists pats simtiem reižu nepārbauda līgumus, neveic nodokļu izpēti un nesagatavo pirmos atzinumu projektus, rodas jautājums, kā viņš pēc desmit gadiem iegūs spriedumu, ko šodien sagaidām no partnera vai nodokļu prakses vadītāja. AI var padarīt biroju produktīvāku īstermiņā, bet vienlaikus tas var sašaurināt profesionālās pieredzes “treniņu laukumu”.

Tādēļ birojiem būs apzināti jāizveido jauna profesionālās apmācības sistēma: mazāk mehāniskas dokumentu ražošanas, vairāk rezultātu pārbaudes, argumentācijas, klienta biznesa izpratnes, datu analīzes un lēmumu pieņemšanas.

11. Ko tas praktiski nozīmē juridiskam un nodokļu konsultāciju birojam?

Ar AI licences iegādi vien nepietiek. Biroja konkurētspēju noteiks tas, vai tehnoloģija ir iestrādāta profesionālajā metodikā un kvalitātes kontrolē. Praktiski tas nozīmē sešus prioritārus soļus:

• Automatizēt zemas pievienotās vērtības darbu, nevis profesionalitāti. AI jāizmanto izpētei, datu apkopošanai, salīdzināšanai un pirmajiem projektiem, bet gala secinājumam jābūt profesionāli pārbaudītam.
• Veidot savu profesionālo zināšanu bāzi. Konkurences priekšrocība nebūs pieeja tam pašam publiskajam modelim, ko izmanto visi, bet biroja paša precedenti, dokumentu paraugi, argumentācija un klientu nozaru pieredze.
• Nodokļu strīdos veidot pierādījumu analīzes metodiku. AI jāizmanto hronoloģijai, pretrunu matricošanai, dokumentu un liecību salīdzināšanai un judikatūras kartēšanai, bet katram būtiskajam secinājumam jābūt sasaistītam ar oriģinālo avotu un cilvēka pārbaudi.
• Nodokļu praksē pāriet no deklarāciju labošanas uz datu preventīvu kontroli. Jāspēj pārbaudīt klienta PVN, UIN, darba nodokļu un citu nodokļu riskus pirms tos identificē VID analītika.
• Ieviest AI pārvaldību un pierādāmu kvalitātes kontroli. Jābūt skaidram, kādi rīki drīkst apstrādāt klienta datus, kas pārbauda rezultātu un kā tiek dokumentēta cilvēka profesionālā kontrole.
• Mainīt cenu sarunu ar klientu. Rēķinam arvien mazāk jāatspoguļo dokumenta ražošanai patērētais laiks un arvien vairāk – problēmas sarežģītība, uzņemtais risks, profesionālā atbildība un klientam radītā vērtība.

12. Secinājums: profesija nepazudīs, bet pazudīs daļa no tās līdzšinējā produkta

Diskusija par to, vai AI “aizstās juristus” vai “aizstās nodokļu konsultantus”, ir pārāk vienkārša. Profesijas sastāv no ļoti dažādiem darbiem, un to automatizācijas iespējas nav vienādas.

Visstraujāk cenu un pieprasījumu zaudēs darbs, kas ir atkārtojams, standartizējams un balstīts uz informācijas atrašanu vai strukturētu datu apstrādi. Savukārt nodokļu strīdos AI var pat palielināt laba profesionāļa jaudu: ātrāk uzbūvēt faktu hronoloģiju, izlasīt lielu pierādījumu masu, atrast pretrunas un sistemātiski salīdzināt judikatūru. Taču gala vērtība būs spējā no šīs informācijas izveidot aizstāvamu lietas teoriju.

Nodokļu konsultantiem šī transformācija ir īpaši asa, jo AI ienāk ne tikai konsultanta birojā, bet arī nodokļu administrācijā. OECD tendences, Eiropas nodokļu digitalizācija un VID paša attīstības virziens rāda vienu un to pašu: nodokļu administrēšana kļūst datu intensīvāka, automatizētāka un proaktīvāka.

Tādēļ nākotnes labākais nodokļu konsultants vai nodokļu strīdu jurists nebūs cilvēks, kurš visātrāk atrod likuma pantu. Tas būs profesionālis, kurš vienlaikus saprot likumu, datus, pierādījumus un klienta biznesu – un kurš spēj pamatot, pārbaudīt un profesionāli aizstāvēt secinājumu.

Autora piezīme

Raksts ir autora analītisks skatījums uz publiski pieejamām starptautiskām un Latvijas tendencēm profesionālo pakalpojumu un nodokļu administrēšanas jomā. Tajā nav pārņemta neviena atsevišķa avota struktūra vai argumentācijas secība; ārējo avotu dati un institucionālie fakti ir norādīti ar atsaucēm. Secinājumi un prognozes ir autora vērtējums.

Avoti un piezīmes

[1] Thomson Reuters Institute, Future of Professionals Report 2026. Globāls pētījums: 1 816 profesionāļi, 62 valstis. https://www.thomsonreuters.com/en/institute/future-of-professionals-2026/report

[2] Thomson Reuters Institute, 2026 AI in Professional Services Report. https://www.thomsonreuters.com/en/reports/2026-ai-in-professional-services-report

[3] Thomson Reuters, 2026 AI in Professional Services Report – GenAI use cases by industry (Legal; Tax & Accounting). https://tax.thomsonreuters.com/content/dam/ewp-m/documents/thomsonreuters/en/pdf/reports/2026-ai-in-professional-services-report.pdf

[4] OECD, Tax Administration 2025 – The rise of artificial intelligence. https://www.oecd.org/en/publications/tax-administration-2025_cc015ce8-en.html

[5] Thomson Reuters Institute, Future of Professionals 2026 – Tax and Accounting Report. https://www.thomsonreuters.com/en/institute/future-of-professionals-2026/report-tax-and-accounting

[6] European Commission, VAT in the Digital Age (ViDA) – VAT digitalisation and implementation. https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation/vat/vat-digital-age-vida_en

[7] Valsts ieņēmumu dienests, publiskā informācija par analītisko risinājumu modernizāciju, nodokļu maksātāju segmentāciju un e-rēķinu datu izmantošanu PVN deklarēšanā. https://www.vid.gov.lv/lv/projekts/atveselosanas-fonda-reformu-pasakumi-un-investiciju-projekti ; https://www.vid.gov.lv/lv/jaunums/jaunas-eds-funkcijas-paplasina-e-rekinu-datu-izmantosanu-un-vienkarso-pievienotas-vertibas-nodokla-deklaresanu

[8] Valsts ieņēmumu dienests, publiskā informācija par AI pilotprojektu nodokļu maksātāju jautājumu apstrādē un AI funkcionalitātes attīstību muitas risinājumos. https://www.vid.gov.lv/lv/iepirkums/pilotprojekts-maksliga-intelekta-izmantosana-vispareju-atbilzu-sagatavosanas-procesa-uz-nodoklu-maksataju-jautajumiem ; https://www.vid.gov.lv/lv/iepirkums/baxe-risinajuma-pilnveidosana-ieviesot-maksliga-intelekta-funkcionalitati

[9] CFE Tax Advisers Europe, Charter of Tax Advisers’ Rights and Obligations in an AI-Influenced Tax-Advisory Environment, 25.02.2026. https://taxadviserseurope.org/project/cfe-charter-of-tax-advisers-rights-and-obligations-in-an-ai-influenced-tax-advisory-environment/

[10] Thomson Reuters Institute, Future of Professionals 2026 – Legal Report (client expectations and pricing models). https://www.thomsonreuters.com/en/institute/future-of-professionals-2026/report-legal

[11] Regulation (EU) 2024/1689 (EU AI Act), recital 61 and Annex III – AI systems used in the administration of justice. https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj

[12] Evans & Ors v Revenue and Customs [2025] UKFTT 1112 (TC), īpaši 45.-48. punkts – tiesneša AI izmantošana dokumentu apkopošanai ar cilvēka pārbaudi, neizmantojot AI juridiskajai izpētei. https://www.bailii.org/uk/cases/UKFTT/TC/2025/TC09638.html

[13] Zzaman v Revenue and Customs [2025] UKFTT 539 (TC), īpaši 15.-29. punkts – AI sagatavotā argumentācijā izmantotas īstas, bet juridiskajām tēzēm neatbilstošas lietas; atbildība par pārbaudi paliek cilvēkam. https://www.bailii.org/uk/cases/UKFTT/TC/2025/TC09520.html

[14] Harber v Commissioners for HMRC [2023] UKFTT 1007 (TC) – nodokļu strīdā iesniegti deviņi AI ģenerēti neeksistējoši spriedumi. https://www.bailii.org/uk/cases/UKFTT/TC/2023/TC09010.html

[15] Courts and Tribunals Judiciary, Artificial Intelligence (AI) – Judicial Guidance, October 2025 – cilvēka atbildība, halucināciju, aizspriedumu un konfidencialitātes riski. https://www.judiciary.uk/guidance-and-resources/artificial-intelligence-ai-judicial-guidance-october-2025/

Avoti pārbaudīti: 2026. gada 4. septembrī.

©INNOVATOR 07.09.2026.